..vairāku notikumu un emociju rosināta manu prātu nodarbina tēma 'svarīgāk uzvarēt vai piedalīties' ..ilgāku laiku tiecos izprast augstas kvalitātes prasības un devumu ..joprojām apbrīnoju cilvēkus, kas prot radīt šādas lietas un emocijas ..bet, ja ar devumu viss skaidrs,

tad ar prasībām nu ne tā ka ļoti 

..un tad iedomāju Mammas teikto: nu bet vai Tev pašai patīk!? 

..un kļuva skaidrs 

..ne jau komisijas un federācijas, ne žūrijas un publika, 

bet mana sirdsapziņa ir visstingrākais OTK 

(отдел технического контроля) 

..patīk man BAKE THE CAKE 

..un es priecāšos, kad viņi pārstāvēs manu valsti 

..man ir saprotams prieks un sirsnīgais teksts 

..nezinu, vai Eiropa bet M.Rītiņš (tas vizītkartes kontekstā) zina, 

cik garšīga ir baravika 

(cep - angliski ir baravika :D)) 

..un es zinu!! 

..un mamma mācīja - neskāde tai tārpiņi, vajag tikai kārtīgi izvēdināt :D))

..tad nu formulēju pa savam: mērķis nav uzvarēt, bet mācīties

..un varbūt mēs atkal iemācīsimies smaidīt, jo kā teica Minhauzens 

"Я понял в чем ваша беда! Вы слишком серьезны! Умное лицо - это еще не признак ума, господа. Все глупости на земле делаются именно с этим выражением лица. Улыбайтесь господа, улыбайтесь!"