..jau kādu laiku atpakaļ nojautu, ka ļaujoties intuīcijai, tās balss kļūst arvien skaļāka/skaidrāka ..un patreiz lasu Klarisas Pinkolas Estesas 'Sievietes, kuras skrien ar vilkiem', kur tas ir zinātniski, nu varbūt precīzāk - pētnieciski, pamatots: barot savu intuīciju ..dīvaini, kā man tiek iedalīta informācija - vispirms es pati kko apjaušu personīgajā piedzīvojumā/pieredzē, un tad man tas tiek 'nolikts priekšā' kā paaudzēs apstiprināts fakts ..hmm, it kā mani uzņemtu kādā brālībā ..bet tikai tad, kad esmu tam jau gatava ..bet varbūt es pati sevi tai pieskaitu ..kā puķe, kas jūt, kad raisīt ziedu vai bitei ļauties