Sen to Rīgu daudzināja,

Nu to Rīgu ieraudzīju:

Visapkārt smilšu kalni,

Pati Rīga ūdenī.

a reku še ku nevajag nemaz tāļi braukt, lai pabūtu kalnos. Šodien tepat gar Basteijkalnu tipināju uz biblioteku pētīt Grīziņkalnu. Patīk, patīk man lasītavā burties caur seniem rakstiem.. šodien gan viss modernizēts - katalogs internetā, pat grāmatas var pasūtināt; vienkāršots - piecās sekundēs pagarināja manu lasītāja karti; atvieglots - var 'kopēt' fočējot bez zibspuldzes.. rādās, ka uzkāpsim mes taij gaismas kalnā :D)) O!!, un atradu vienu nodaļu, kurā vispār vel neesmu bijuse -  'mākslas lasītava, attēlizdevumi' - turp ceturtdien! ;))