Antuāns de Sent-Ekziperī - Lūgšana

Kungs, es nelūdzu brīnumus un vīzijas,

es lūdzu spēku ikdienai!

Māci man mazo soļu mākslu:

Dari mani attapīgu un radošu,

lai es ikdienas dažādībā un daudzveidībā

laikus pierakstītu atziņas un pieredzējumus,

kuri mani skar.

Dod man drošu roku, lai es pareizi sadalītu savu laiku,

dod man smalku izjūtu, lai saprastu,

kas ir svarīgs un kas svarīgāks.

Ļauj man saprast, ka sapņi nepalīdz tikt uz priekšu,

nedz sapņi par pagātni, nedz arī par nākotni.

Palīdzi man pašreizējo brīdi uztvert kā vissvarīgāko

un pēc iespējas labi izdarīt to, kas man ir paveicams tūlīt.

Pasargi mani no naivā pieņēmuma, ka dzīvē visam jārit gludi.

Dod man dziļu atziņu,

ka grūtības, neveiksmes, sakāves un kritieni

ir pašsaprotamas piedevas dzīvē,

kuras mums ļauj augt un nobriest.

Atgādini man,

ka sirds bieži runā pretī saprātam.

Atsūti man īstajā brīdī kādu, kuram ir drosme

man pateikt patiesību.

Es gribētu Tev un visiem citiem vienmēr ļaut izrunāt līdz galam.

Patiesību par sevi pašu pats sev jau nevar pateikt,

to mums var pateikt tikai kāds cits.

Tu zini, cik ļoti mums vajadzīga draudzība.

Dod, lai man būtu pa spēkam šis skaistākais, grūtākais,

bīstamākais, maigākais un smalkjūtīgākais dzīves darbs.

Piešķir man nepieciešamo nojausmu,

lai es īstajā brīdī spētu dot tālāk

- ar vai bez vārdiem - sainīti labestības.

Veido mani par cilvēku, līdzīgu kuģim

ar dziļu iegrimi, lai es sasniegtu arī tos,

kuri atrodas dzīves grūtību dziļumos.

Pasargi mani no bažām,

ka es varētu nokavēt dzīvi.

Dod man nevis to, ko es vēlētos,

bet gan to, kas man vajadzīgs!

                                                                                                                                                      Tulk. Lilija Tenhāgena

                           Tu esi brīvs. Re, vējš ir vaļā,
                           Suns, atbrīvots no prieka rej.
                           Un pasaule kā zive zaļā
                           Peld cauri manai tīklenei.

                           Kur paliek tas, pēc kā es dzinos?
                           Ne leju naids, ne kalnu smīns.
                           Es sevī lēni izlīdzinos,
                           Es lēni izkūstu kā svins.

                           Un ne es padodos, ne cīnos,
                           Ne es ko prasu pasaulei.
                           Kā kausēts svins es izlīdzinos,
                           Lai mani jaunā laimē lej.
                                             Imants Ziedonis

TU ESI

Šo pašu svētāko

tu neaizmirsti:

vai celies debesīs

vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā

dali savu prieku,

vai viens pats satiecies

ar pretinieku -

tu esi

Latvija!

                                            Ojārs Vācietis

KOKA KAROTES

                                                           Paulim Vācietim

Nezin vai sievu un dēlus
Viņš bija tā apmīļojis
Kā šķilu,
No kuras ir jāiznāk karotei.

Un, jo mazāk tā bija vairs šķila
Un jo vairāk tā bija jau karote,
Rokas kustējās...
Toreiz es nespēju saprast,
Kā viņas kustējās.
Tagad es zinu,
Ka tā apmēram runā rokas
Pliseckai.

Smalkākos svaros
Droši vien varēja svērt
Smalkākās skaidas -
Ar miligrama simtdaļas precizitāti
Svars būtu tāds,
Kādu iepriekš teikusi acs.
Viņš taisīja arī grābekļus.
Veselu dienu meklēja koku
Vienam grābekļa zaram.

Viņš nomira neuzzinājis,
Ka vienu itāli
Sauca par Stradivāri,
Bet katra lieta,
Ko viņš kādam taisīja,
Bija vijole
Un ne jau sirdij.

Karote bija kā narcise.
Viņš zināja -
Bieži tajā būs šķidra putra
Un bieži tās būs ļoti maz.

Vismaz - lai ir karote.
Lai strebjamajam ir smarža.

Grābekļi bija kā spalviņas.
Viņš zināja,
Kā gurst sieviešu rokas
No tumsas līdz tumsai.

Bet naktīs tām jālāpa zeķes,
Naktīs tām jāapskauj vīri.

Vismaz lai grābeklis ir tām -
Dūna.

Bet vislabāk
Viņš tomēr taisīja karotes.
              Ojārs Vācietis

"Nepietiek ar labklājību un ērtībām, lai mēs justos piepildīti. Mums, kuros ieaudzināta cieņa pret cilvēku, ļoti daudz nozīmē vienkāršas sastapšanās, kas reizēm pārvēršas brīnišķīgos svētkos..."

Antuāns de Sent-Ekziperi

Ne tagadnes, ne nākotnes. Kas bijis,

nekad nav labāks bijis, kā ir mums,

ne kas nupatās bij, ne - kas būs drīz.

Jo mirklis - tieši šis ir pienākums.

Pa baltu logu izlaid putnu manu

un baltu vēju turi galotnēs!

Sauc iekšā, pabaro to aitu ganu,

jo viņš ir aitu gans tāpat kā mēs.

Ja ir kas uzvarošs, tad brīdis šis, tepatās,

šis nule iespējamais asna grauds.

Viss panākams - kamēr vēl acis skatās,

Viss iespējams - kamēr vēl vārdā sauc.

                                 Imants Ziedonis

..pašpikoju 'pinterest' krajumos svētku rotājumus.. Šīs balerīnas ļoti iepatikās, vel tikai jāpiegriež sniegpārsliņu kleitas.. Atkusnis, sniegs zaudē spožumu, bet dienas baltākas un garākas..

Floristika nekad un nekādi naf bijuse mana stiprā puse, bet šīs bumbas mani savā veidā uzrunāja un mūsmāju interjērā labi iederās. Dīvaini, ka plastmasas savilcēji savā sintētiskajā bezkaunībā/..gaumībā nemaz neēdas ar grimoņa košajiem sāniem. Hmm.. atkal 'tosts' par sapratni! :D))

..šovakar savam mīļajam vīrietim tipiski sievišķīgā terminoloģijā lūdzu - aizej tur nezin' kur, atnes to sazin' ko.. Un tak aizgāja tieši uz turieni un atnesa precīzi to!! :)) Mirkļi, kad apzinies, cik ļoti Tevi kāds mīl, ir lieliskākā dāvana, ko Ziemsvētkos novēlu ari visiem jums! :)

..brīvdienu rītos visiem ir jāguļ druskucīt ilgāk, lai rūķīši var pašiverēt! ;))

..trakā iepirkumu diena. Zinat ar ko Londonas nomales atšķiras no Rīgas nomalēm!? Londonas nomalēs trūkst tikai tūristu drūzma, Rīgā trūkst ari daudzi zīmoli un preces..

nu.. kotletītes sacepu, karpelīšus savārīju.. sēžu gaidu.. nenāk un nenāk tas GALS.. bet re, kur nāk vecie labie draugi! un sākas viss no gala! Ak, tad tāds ir tas gals! - Ja draugu vesels bars, tad nedraud nekāds gals! Iet bezgalības loks, no sēklas izaug koks.

..man patīk filma 'Burlesque'.. jā, jāaaa, jau atkal pasaka :D)), nu bet kura meitene, neatkarīgi no vecuma :D, jo sevišķi pirms Ziemsvētkiem, nesapņo par kādu spožu, kārdinošu un varbūt nedaudz grēcīgu augli.. viendien brienu caur VecRīgu, skat, pašmāju klubs 'Burlesque', nez kā tur.. un!, feja man iedāvina ielūgumu, rīt esmu tur gaidīta :)) Šampanieti labu teic ne tik daudz burbuļi, cik pēcgarša! ;)

..atveru google lappīti, un skat, viņi arī pasako! Lūk, šādi pamudinājumi man patīk - sāku pasEkot, kāpēc tieši šodien Riekstkoža ziemas svētki tādā godā, izrādās!, pirmizrādes diena. 120 gadiņi ludziņai, bet izskatās kā jaunībā, vēl patiesāk!!, kā bērnībā! :))

'Annas Psiholoģija', Tev bij' taisnība, bij'bij' vērts gaidīt, ir laPs! Atradu sev ļoooti daudz nomierinošu gudrības monētu. Un vērtīgākā (nu tas mums bišk kopdarbs :D) pārvērt dienas pieredzi, pasakā bērnam! Mazpamazītēm top mans priekšstats par mantojuma formu, saturu un jēgu. (att.no Latvijas Bankas)

Rīt apsveikumi jāpako
aploksnēs vai katliņos!!.. :D))

Šodien vējš ne pa jokam sniegu dzenā. Lai gan, viltnieks, vairāk rosās manis nošķūrētajos pleķīšos.. Varētu kādu draugu ciemos iepūst, ta mes ar' zirņus pār benķi, vai ar vienu pie jostas piesieto otru uz zemes nomesto spičkastīti  padzenātu..

Sajūta kā skolas gados. Priekšā balta lapa jaunā burtnīcā.. Grībētos jau glītrakstīt un pareizrēķināt, bet varbūt bišk pakleksēt un pafantazēt.. Nu paskat, vai nav daiļas pleķīšbildes!! :)) 

VARBŪT ESMU 

IZSĒJUSĒS

VARBŪT ESMU

SAVĀKUSĒS

ARVIENVĀRDSAKOT

:)ESMU(: